Šis atskats tiek rakstīts vairāk nekā 7 kilometru augstumā, lidojot atpakaļ uz Latviju, kas svin savu dzimšanas dienu. Ir pagājušas divas dienas, un emocijas ir nedaudz nosēdušās. Pēc sacensībām bija iespēja piedalīties treniņā, kas palīdzēja salikt pa plauktiņiem vairākas lietas. Bet nu pievērsīsimies pašām sacensībām.
Šogad pasaules čempionāta mājvieta bija Bulgārija. Mūsu komanda devās uz turieni mēnesi pirms sacensībām, lai iepazītos ar dīķi, kas mums nevienam nebija zināms. Piedalījāmies arī ATLAS Balkānu kausā, lai labāk sagatavotos. Pēc Latvijas čempionāta aizvadījām papildu tematiskus treniņus Lietuvas dīķī un sagatavojām inventāru. Komandas darbs, treniņprocess un sagatavošanās bija rūpīgi pārdomāti līdz pat mazākajām niansēm – vēl pārdomātāki nekā iepriekš.

Pēc īsa lidojuma no Rīgas uz Bukaresti un nepilnām četrām stundām ceļā ar auto, mūsu 11 cilvēku delegācija ieradās sacensību norises vietā ar mērķi cīnīties par godalgām. Mūsu komanda vienmēr uzstāda augstus mērķus, un arī šoreiz tas bija nemainīgs princips. Apskatīsim trīs pasaules čempionāta dienas un centīsimies sniegt ieskatu par šo īpašo disciplīnu – trout area makšķerēšanu.

Pirms sacensībām: formāts un izaicinājumi

Īsi pirms ierašanās sākās diskusijas par sacensību formātu, cīņu skaitu un ilgumu, jo neviens nebija gaidījis tik lielu dalībnieku skaitu – trout area kļūst arvien populārāka. Tika nolemts, ka sacensības notiks divās dienās, katrs sportists aizvadīs 17 cīņas dienā, un katras cīņas periods ilgs 16 minūtes. Sacensībās katru dienu startēja četri komandas sportisti, bet maiņas drīkstēja veikt tikai pēc dienas noslēguma.

Lielais dalībnieku skaits un dīķa ierobežotā platība radīja izaicinājumu – sektori bija ļoti šauri, tikai divus metrus plati. Komandu kapteiņiem pirms sacensībām bija jāiesniedz startējošo sportistu saraksts un jāpiedalās kapteiņu sapulcē, kur tika izrunāti organizatoriski jautājumi, tostarp mānekļu tipi, palīdzības ierobežojumi un citi noteikumi. Mūsu kapteiņi – Mārtiņš Babris un Kaspars Fjodorovs – atzina, ka sapulces bija īsākas un efektīvākas nekā pierasts.

Ceturtdiena: oficiālā treniņdiena

Ņemot vērā ierobežoto dīķa platību, tika ieviesta stingra treniņu kārtība. Komandas sportisti mainīja sektorus ik pēc 16,5 minūtēm, lai iegūtu maksimāli daudz informācijas par zivju uzvedību. Mēneša laikā zivju aktivitāte bija būtiski mainījusies, un treniņam bija liela nozīme. Lai gan zivju daudzums nebija pietiekams vispusīgai analīzei, komanda identificēja vairākas stratēģijas, kas varētu darboties sacensībās.

Treniņos sevi pārliecinoši pierādīja Japānas un Itālijas komandas, kamēr citiem veicās mainīgi. Pēc treniņa tika pārskatīta taktika, sakārtoti mānekļi un sagatavots aprīkojums nākamajām dienām.

Piektdiena: pirmā sacensību diena

Sacensību sākumā pieņēmām, ka pēc zivju ielaišanas pirmajā kārtā aktivitāte būs augsta. Tomēr dīķis pierādīja, ka spēj būt neparedzams. Dažos sektoros, lai uzvarētu, bija nepieciešams noķert vismaz 21 zivi 16 minūtēs, bet citur pietika tikai ar vienu vai divām zivīm. Šādos apstākļos bija nepieciešams ātri pielāgoties – mainīt gan mānekļus, gan animācijas veidu atkarībā no sektora.
Izloze nebija veiksmīga Anatolijam un Kristiānam, jo viņi bieži nonāca mazāk izdevīgos sektoros. Tas atstāja iespaidu uz punktu vākšanu un radīja situācijas, kurās tika zaudēti punkti pret vājākiem pretiniekiem. Sistēmā, kur uzvara dod trīs punktus, bet neizšķirts (0:0) tikai vienu, tas bija būtiski.
Diena veiksmīgi izdevās Rūdolfam, kurš spēja realizēt savas iespējas un izcīnīt 3. vietu savā zonā ar 33 punktiem. Kristiāns ieguva 27 punktus un 8. vietu zonā, bet vien punkts vairāk viņam dotu trīs vietas augstāk. Anatolijs ieguva 25 punktus un 7. vietu zonā, bet arī viņam 7 “sausie” neizšķirti rezultāti liedza pacelties augstāk. Diemžēl Renāram, kurš iepriekšējā sezonā Latvijas sacensībās bija ļoti stabils, šī diena nebija veiksmīga – viņš ieņēma 17. vietu ar 13 punktiem.
Latvijas izlase pirmo dienu noslēdza 8. vietā no 18 komandām. Mēs spējām izcīnīt uzvaras gan pret Japānu, gan Itāliju, gan mājiniekiem bulgāriem, taču ar to bija par maz, lai ierindotos augstāk. Pirmajās vietās atradās spēcīgās Japānas un Itālijas komandas, bet labu sniegumu rādīja arī Ukraina, Rumānija un Vācija. Mūsu mērķis otrajā dienā bija iekļūt labāko pieciniekā, saglabājot cerību uz labvēlīgu iznākumu visiem sportistiem.

Kapteiņi pieņēma lēmumu nomainīt Renāru ar Ivo Grīnbergu, kurš bija gatavs stāties startā. Renārs pats piedāvāja šādu risinājumu, liekot komandas intereses pirmajā vietā. Arī Itālijas komanda izdarīja līdzīgu soli, nomainot savu divkārtējo pasaules čempionu Daniele Burchelli pret komandas jaunpienācēju Leonardo Toffano. Paklupt gadās arī trout area leģendām.

Sestdiena: otrā sacensību diena

Otrā sacensību diena sākās ar zemām temperatūrām un sauli, taču laiks bija mierīgāks – lietu nesolīja, un mākoņu bija mazāk. Tas lika domāt, ka zivju uzvedība varētu mainīties, un mēs šo aspektu ņēmām vērā. Sacensības sākās ar maksimālu koncentrēšanos. Zivju aktivitāte šajā dienā bija vienmērīgāka, un iespējas noķert zivi bija gandrīz katrā sektorā. Tas deva cerības uz labākiem rezultātiem. Komanda strādāja vienoti un ar lielu enerģiju, lai panāktu izvirzītos mērķus. Taču arī pirmās dienas līderi rādīja stabilu sniegumu, un izrāvienus veikt bija grūti. Vācija spēja pacelties no 5. vietas uz 2. vietu, apsteidzot Itāliju, bet Japānas dominance palika neapstrīdama – viņi bija nesasniedzami nevienai komandai. Latvija dienu noslēdza 4. vietā, apsteidzot Itāliju, tomēr kopvērtējumā ierindojās 7. vietā. Tas bija cienījams rezultāts, ņemot vērā konkurences līmeni un apstākļus.

Laba diena padevās Kristiānam, kurš izcīnīja 2. vietu grupā ar 35 punktiem, un Anatolijam, kurš savā grupā ieguva 33 punktus un ierindojās 2.vietā grupā. Rūdis un Ivo ieguva pa 27 punktiem, ierindojoties 10. vietā savās grupās. Otrajā dienā mums izdevās pārspēt sportistus no vadošajām komandām, kas vēlreiz apliecināja mūsu spēju konkurēt ar pasaules labākajiem.

Atskats uz sacensībām: Japānas dominance un sporta attīstība
Sacensības noslēdzās ar pārliecinošu Japānas uzvaru. Apbalvošanas ceremonijas laikā bija iespēja aprunāties ar citu valstu sportistiem un draugiem, kas gadu gaitā izveidojušies šajā sporta veidā. Patīkami bija dzirdēt atzinīgus vārdus no Gruzijas, Čehijas un Moldovas pārstāvjiem, kuri atzina, ka mūsu komanda ir bijusi viņiem paraugs.

Japānas sportisti izpelnījās ne tikai cieņu, bet arī lielu interesi – viņu tehnika, taktika un pieredze kalpoja par mācību visiem. Viņi ir ieguldījuši vairāk nekā desmit gadus nepārtrauktā darbā, piedaloties simtiem sacensību. Mūsu komanda daudz mācījās un turpinās to darīt.

Pateicības un nākotnes plāni

Liels paldies visiem, kas turēja īkšķus, palīdzēja ar inventāru un sniedza padomus! Īpašs paldies Latvijas Makšķerēšanas Sporta Federācija, Zivju fondam, mūsu sponsoriem un atbalstītājiem – Simms Fishing Products, Vision Express Latvija un zīmolam Maui Jim, Edgara Kavosa uzņēmumam “Ozolkrastu meži” un Viktoram Salimgarejevam.
Nākamais pasaules čempionāts notiks Itālijā, pirmajā čempionāta dīķī. Šis gads parādīja, ka area disciplīna ir ļoti tehniska, dinamiska un prasa izcilu komandas darbu. Latvijas Foreļu līga nākamajā gadā plāno paplašināt sacensību iespējas, organizējot turnīrus Latvijā, lai dotu iespēju trenēties un piedalīties arī iesācējiem.

Paldies visiem par 2024. gada sezonu – tā bija izaicinoša, bet ļoti vērtīga. Esam gatavi jaunām virsotnēm 2025. gadā!